Legit.

Los Santos Policijas Departaments
"Lai Kalpotu un Aizsargātu"
 
Lai pieteiktos Los Santos Policijas Departamentā (LSPD) ir nepieciešams iesūtīt aplikāciju. Zemāk ir norādīts aplikācijas paraugs, ja pārveidosiet paši paraugu vai arī nenorādīsiet katrā punktā informāciju, aplikācija var tikt automātiski anulēta. Lūgums uzmanīgi visu izlasīt un aizpildīt.
Aplikāciju veidojam jaunā topic -> ŠEIT.  Ar nosaukumu: [ Sertifikāta kods ] Vārds Uzvārds
[ Sertifikāta kods ] - Kad jūs izejat 9-1-1 Standarta apmācības,jums tiek izsniegts sertifikāts ar kodu. 
 
A. PERSONĪGĀ INFORMĀCIJA
 
A1. Vārds: Lucifer
A2. Uzvārds: Evergarden
A3. Dzimšanas datums (DD/MM/YYYY) :01/05/1997
A4. Tālruņa numurs: 531102
A5. Elektroniskā adrese: Rodeo / Liberty Avenue #4
A6. Dzīvesvietas adrese: Rodeo / Liberty Avenue #4
 
A7. Dzimums
   [ x ] Vīrietis
   [  ] Sieviete
 
A8. Rase
   [ x ] Baltādainais
   [  ] Melnādainais/Afroamerikānis
   [  ] Meksikānis/Latīņamerikānis
   [  ] Aziāts
   [  ] Cits: ...
 
A9. Pilsonība
   [ x ] ASV pilsonis.
   [  ] Rezidenta statuss, kuram ir tiesības strādāt un iesniegt iesniegumu ASV pilsonības iegūšanai.
   [  ] Neviens no augstāk minētajiem.
 
A10. Izglītība
   [ x ] Esmu absolvējis valsts vidusskolu vai privātskolu, ko akreditējusi aģentūra, kas atzīta par ASV Izglītības ministriju.
   [  ] Esmu saņēmis(-usi) vispārējās izglītības diplomu (GED) vai ekvivalentu amerikāņu institūtā.
   [  ] Esmu absolvējis ASV vidusskolu vai ekvivalentu, bet esmu saņēmis(-usi) 2 gadu (asociēto) vai 4 gadu (bakalaura) grādu koledžā vai universitātē, ko akreditējusi aģentūra, kas atzīta par ASV Izglītības ministriju.
   [  ] Nekas no augstāk minētajiem.
 
B. JAUTĀJUMI
 
B1. Vai kādreiz esat saņēmuši administratīvo vai kriminālo sodu?
   [  ] Jā
   [ x ] Nē
 
B2. Vai Jūsu radinieki ir kādreiz saņēmuši administratīvo vai kriminālo sodu?
   [  ] Jā
   [x  ] Nē
 
B3. Vai esat bijuši apcietināts?
   [  ] Jā
   [  x] Nē
 
B4. Vai pēdējo 6 mēnešu laikā esat lietojis narkotiskās vielas?
   [  ] Jā
   [ x ] Nē
 
B5. Vai spējat sazināties angļu valodā?
   [  ] Jā
   [ x ] Nē
 
B6. Vai Jums ir citu valodu prasmes?
(Norādiet kādas, izņemot angļu valodu.)
Japāņu, Krievu  
C. DARBA PIEREDZE
 
C1. Vai Jūs pašlaik esat nodarbināts kādā no darba vietām? Ja jā, norādiet kādā?
Atbilde:
 
C2. Uzskaitiet visas savas darba vietas
(Darba vieta, darba ilgums, aiziešanas iemesls)
   
C3. Vai esat saņēmis jebkādus disciplinārsodus darba vietā?
Atbilde:
 
C4. Vai esat dienējis armijā?
   [  ] Jā
   [ x ] Nē
 
C5. Atbildot "JĀ" iepriekšējā jautājumā, aizpildiet informāciju par savu dienestu armijā.
Dienēšanas periods (No kura, līdz kuram datumam) :
Vieta (Štats, pilsēta) :
Aiziešanas iemesls:
 
D. MOTIVĒJOŠS RAKSTS
 
Kāpēc vēlaties kļūt par virsnieku? [Minimums: 50v.]: Jo uzskatu, ka man ir nepieciešamās zināšanas un attiecīga mentalitāte šim darbam. Esmu mentāli un fiziski gatavs strādāt policijas darbā un piedalīties tās aktivitātēs. Vēlos kļūt par paraugu Los Santos sabiedrībai, darot labu ne tikai cilvēkiem, bet arī apkārtējai videi. Vēlos sargāt un dot cerību brīžos, kad tās nav. Un ar savu neatlaidību un apņēmību es uzskatu, ka to spēšu pilvērtīgi darīt.
 
 
E. LĪGUMS
 
Esmu iepazinies(-usies) ar visiem noteikumiem, kas ir uzstādīti uzņemšanas procesa laikā policijas departamentā. Es piekrītu visiem noteikumiem un tos ievērošu visā atlases precesā. Es saprotu, ja izgāzīšos kāda no atlases posmā, es varēšu par jaunu pieteikties tikai nākošajā uzņemšanas kārtā.
Es saprotu, ka jeb kāds pārkāpums mani var novest pie administratīvās vai kriminālās atbildības. Es būšu atbildīgs par visiem notikumiem, kas ar mani var notikt visos atlases posmos.
Es apstiprinu, ka visas atbildes šajā aplikācijā ir patiesas. Es saprotu, ka esmu atbildīgs par visām savām iesniegtajām atbildēm šajā aplikācijā. Ja es pārkāpšu jebkuru likumu, ko nosaka atlases un apmācības divīzija, tad es tikšu izslēgts no atlases kārtas.
 
E1. LĪGUMA APSTIPRINĀŠANA
   [ x ] Es piekrītu augstāk minētajam līgumam (atzīmējam ar X)
 
F. OOC JAUTĀJUMI
 
F1. Vārds: -
F2. Vecums: 22
F3. Lietotājvārds: Legit.
 
F4. Atzīmēt pieejamo
   [ x ] Ir strādājošs mikrafons.
   [ x ] spēju izmantot ts3. (obligāti)
   [ x ] spēju izmantot discord.
 
F5. Vai esat saņēmuši administratīto sodu (ajail)
   [  ] Jā
   [ x ] Nē
F5. Atbildot Jā, norādiet ieslodzīšanas iemeslu/s
Atbilde:

Reičela Montoja vienā no Teksasas naktsklubiem (bilde ņemta no sociālajiem tīkliem).
Reičela Montoja
Dzimusi 1998 gadā Teksasas štata nomalē, tikusi izvarota 3 vīriešu lokā - viņa ir uzaugusi nabadzīgā vidē ar nabadzīgu ģimeni, tomēr nav pietiekami slikti, lai viņa nevarētu atļauties piratēt dažus no Vinevūdas populārākajiem, kas Reičelas prātā bija ievilkuši perfektu pilsētu - Los Santosu. Nekādu noziegumu, visu laiku saulains, visi ir bagāti un laimīgi.
Kad 20 gadu vecumā, viņa bija pabeigusi savu augst-skolu un pārcēlusies uz Los Santos lai studētu jurispudenci, bet tikusi pieķerta ar vietējo marihuānas dīleri, viņa tikusi izraidīta. Viņai vajadzēja atrast vietu kur palikt līdz viņa atļautos biļeti mājās, Čārlījs Benks viņai piedāvāja darbu un vietu viņa mājās. Vienīgā problēma bija ka šis darbs bija striptīzs. Tā neizskatijās pēc lielas problēmas priekš Reičelas, Čārlijam patika Reičelas iemaņas, neskatoties uz to ka viņai tajā laikā nebija pieredzes un Reičelas neprātīgums parakstīja līgumu, ko Čārlījs piedāvāja Reičelai. Reičela tagad nu bija pilna laika striptīzdejotāja "SweetShot'' klubā, nekādas atkāpšanās un došanās mājup...
Pēc pāris mēnešiem, Reičela kļuva populāra ar vairākiem cilvēkiem kā ''Labākā striptīzdejotāja Los Santosā'' piebilda daudzi, ieskaitot Zaviāru Saundersu. Reičela nenovērtēja to, ka cilvēki gaidīja, ka Reičela būs arī prostitūta, tad Reičela uzzināja, ka tieši tā lielākā daļa striptīzdejotāju nokļuva Los Santosā...
Tajā dienā kad Čārlījs Benks sāka jautāt Reičelai vai viņa kādreiz ir gribējusi strādāt ''eskortā'', Reičela vienozīmīgi noliedza, pirms viņa neredzēja nekādu lielo atšķirību starp Eskortu un Prostitūciju. Tomēr, Čārlījs iebilda, ka Reičela ''vienmēr nodarbojas ar seksu'', tad kāpēc gan par to nenopelnīt naudu? Toreiz Reičela saprata, ka ir svarīgākas lietas par naudu. Bija par vēlu doties mājās, viņai jau bija mašīna un mājas šeit.
Galu galā Čārlijam apnika Reičelas pastāvīgā atteikšanās strādāt ar eskortu, tāpēc viņš bija piedraudējis Reičelai to darīt vai arī ''pasniegs viņai mācību''. Reičela ierakstīja ziņojumu telefonā un izmantoja to, lai cīnītos pret parakstīto līgumu. Viņa vairs nebija striptīzdejotāja.
Dažus nākamos mēnešus viņa pārtiek no labiem tarifiem un neregulāriem maiņas darījumiem vai nelicencētas taksometra vadīšanas. Viņas māja ir piepildīta ar luksusa pārpalikumiem no dzeramnaudām, ko viņa mēdza saņemt kā striptīzdejotāja. Viņa ir ļoti priecīga, ka ''glābj savu cieņu''.
Pašlaik viņa dzīvo Seviļas strupceļā, viņai pieder daži transportlīdzekļi, taču viņa krāsu, stila un gludās braukšanas dēļ dod priekšroku savam sarkanajam esperanto, nevis visiem. Viņa parasti valkā kleitu ar augstpapēžu kurpēm un zeķēm.
 
 

Sveiciens! 
Novēlu veiksmi un lielus panākumus šajā projektā!
Uz tikšanos.
Legit.-

/monthly_2019_11/IMG_20180819_112414.jpg.6765602880d0d22012f6d15e2ca800a7.jpg

1. Ievads
 
Kāpēc ir tik daudzi cilvēki, kuri atsakās zaudēt RP situāciju? Kāpēc spēlētāji vienmēr dara visu, ko var, lai NEKAD nezaudētu cīņu? **Es visus tavus sitienus atvairu, jo esmu izbijis jūras kājinieks** - Jūs zināt par ko es šeit runāju.
 
Atbilde ir pavisam vienkārša - Viņi izveido savus tēlus, lai reprezentētu sevi, viņi domā, ka viņu personāžs ir VIŅŠ/A PATS/I. Es mēdzu pieļaut tieši tādu pašu kļūdu, vairākus gadus atpakaļ, kad biju tikai tikko pieķēries pie RP - es sāku neapzināti izmantot PowerGaming, lai uzvarētu kādā RP situācijā. ''Ar mani taču nekas slikts nevar notikt, es visus viņus varu uzvarēt" ir mentalitāte tev, kad tu /me uzlec uz tevis tā, lai tu būtu piespiests pie zemes.
 
2. Kas tad īsti ir mans personāžs?
 
Iekš jebkura foruma, ir iespēja uzrakstīt sava tēla dzīvesstāstu - Tavs personāžs neuzradās no nekurienes, bet gan atlidoja, atbrauca vai dzīvoja iekš Los Santos, kas nu kuram der savā Background Story. Ja nu vienīgi tu veido lomu spēli ar zīdaini - Tavs tēls bija dzimis vairākus gadus atpakaļ, to gadu laikā viņš ir ieguvis, atklājis vairākus talantus, prasmes, un vissvarīgāk - TRŪKUMUS/VĀJĪBAS.
 
Iedomājies šo: Jauks, baltādains, vidējas miesas būves, izskatīgs vīrietis bez nekādām mentāliem vai fiziskiem traucējumiem braukā ar savu dārgo sporta mašīnu visu dienu, un dzīvo savu sapni bez dzīvesstāsta ko pastāstīt - Vai tas ir interesants personāžs? Es nesaku, ka bagāti personāži nav interesanti, bet, ja visu, ko tu dari ir Play To Win - Vai tas ir reālistiski?
 
Cilvēkiem ir vienalga par tavām uzvarām, viņiem ir vienalga vai tu vinnēji loterijā, vai nē. Viņiem interesē, tas, ka tu esi atkarīgs no narkotikām, un sāc terapiju, lai šo narkotisko vielu atkarību izbeigtu: Viņiem neinteresē tas, ka tu vari uzvilkt žaketi un braukāt ar BMX - viņiem interesē tikai tas, kā jūsu tēls salaiž visu dēlī, un kā jūs no šīs situācijas izkļūsiet ārā.
 
Visinteresantākie cilvēki, ko redzat, un veidojat serverī Roleplay nav John Devils, kurš braukā ar dārgu sporta mašīnu, ietriecoties policijas mašīnās raksta /b (( Lag )) un aizbrauc uz tuvāko Pray & Spray, lai salabotu savu miljonu dārgo Gucci Glamur mašīnu, 15 sekundēs par $7.85 - visinteresantākais cilvēks ir pusakls mākslinieks, kurš zaudēja uzmanību uz ceļa, dēļ tā, ka viņu brutāli piekāva parādu dēļ, pēc tam, kad viņš devās pie ārstiem dēļ kokaīna atkarības.
 
Viena lieta, kas nav jūsu personāžs - tas neesi Tu. Kad Tavs personāžs tiek nolaupīts/izvarots/apzagts, Tu sēdi savā krēslā pie datora, dzerot siltu kapučīno, ne par ko neuztraucoties, vismaz tā tam vajadzētu būt. Tavam personāžam ir jāuztraucas par viņa paša dzīvību. Tavam personāžam ir jāpiedirš bikses aiz bailēm, kad viņu nolaupa, bet Tev pašam nav no kā baidīties. Tu esi drošībā - Tavam personāžam nav jāriskē ar viņa dzīvību stulbas izvēles dēļ, aizskrienot prom. Vienkārši padodies, un skaties kur RolePlay Tevi aizvedīs. Katru reizi, kad es tiku nolaupīts, Roleplay bija tik sasodīti aizraujošs - katru brūci/izsitumu, ko man radīja vai radīju es, pievienoju pie sava tēla apraksta.
 
Neaizmirsti, ka Tavs personāžs ir CILVĒKS, un viņam ir savi trūkumi un vājības - varbūt tie nav trūkumi, kuri piemīt Tev, bet tie, tomēr, ir trūkumi. Trūkumi, kuri vada Tavu personāžu, trūkumi, kuri vada tava personāža stāstu. Tevi aplaupīja tajā pilsētas zonā? Pārtrauc tur iet, pa visam skaidrs, ka tā ir vissliktākā vieta pasaulē. Uz Tevi tēmē ar ieroci? Parādi emocijas, lūdzies par savu dzīvību, centies darīt tā, lai Tev sejā neielido lode. Tu izdzīvoji milzīgu apšaudi? Domā, ka Tu vari ēst lodes visu dienu? Nē, tu to nevari. Fakts kā tāds, ka lodes rada atvērtas brūces, kuras var inficēties, ja tās neārstē slimnīcā. Vienīgais iemesls tam, ka tu vari skraidīt apkārt, un šaut atpakaļ ar trīspadsmit lodēm tavās krūtis, ir tas, ka tu vienmēr nevari redzēt kad tev trāpa, tas ir tikai dēļ tava adrenalīna. Pēc apšaudes, sāpīga realizācija nāktu ļoti ātri, un ar lodes ātrumu 400 m/s, Tev būtu vismaz viens vai divi kaulu lūzumi.
 
3. Kopsavilkums
 
Katru reizi, kad tu ielogojies serverī - Dod savam personāžam uzdevumus, ko veikt ''Sastādīt sarakstu ar pirkumiem'' vai ''samaksāt nodokļus''. Tik daudz cilvēki man raksta, ka viņiem ir garlaicīgi. Klausieties, ko jums teikšu - Jūsu personāžam ir simtiem lietu, ko darīt, tā alga, ko tev ieskaita - tā nenāk no nekurienes, Tavs tēls kaut ko paveic, lai tā alga viņam būtu - Vai nu viņš students vai prostitūta. Ja nu vienīgi viņš ir atlaists, un tu tagad meklē darbu (Nav obligāti skriptotais), legāls - katram ieroču dīlerim vai narkotiku dīlerim ir kaut kas legāls, kas palīdz viņam naudas atmazgāšana,
 
Un ja lietas kļūst nedaudz vaļīgākas, bet Tu vēlies uzvarēt, atceries - Tas, kas tagad notiks, ir iznākums tam, ka Tu atkal būsi iegrimis garlaicībā. Zaudēšana ir visa Roleplay padarīšana. Tas ir Tavs personāžs, kurš zaudē Roleplay situācija, nevis Tu, tas ir Tavs personāžs, kurš attīstās tālāk. Mašīnas, nauda, helikopteri, frakcijas - šīs visas lietas ir nevērtīgas in terms of Roleplay.

/monthly_2019_11/IMG_20180819_112414.jpg.6765602880d0d22012f6d15e2ca800a7.jpg

/monthly_2019_11/IMG_20180819_112414.jpg.6765602880d0d22012f6d15e2ca800a7.jpg

/monthly_2019_11/IMG_20180819_112414.jpg.6765602880d0d22012f6d15e2ca800a7.jpg

real-estate/flats/lossantos/dzīvokļi
Marina, Liberty Avēnija, Luxus Dzīvokļi - pieejami ir kļuvuši tikai daži dzīvokļi
- Izremontēta pazemes autosstāvieta ar ventilāciju, apkuri un diennakts videonovērošanu.
/monthly_2019_12/mta-screen_2019-12-08_22-05-36.png.3454938b53adb710e7ce44484acb1cf0.png/monthly_2019_12/mta-screen_2019-12-08_22-05-26.png.1066b61e73a3f8caafec9131a81e20db.png/monthly_2019_12/mta-screen_2019-12-08_22-05-45.png.f3cd7e0610c279450c54bd1953e717c3.png/monthly_2019_12/mta-screen_2019-12-08_22-06-09.png.fd7d7fca220686e756fd5bbf020fccc2.png/monthly_2019_12/mta-screen_2019-12-08_22-06-22.png.ca872b04694ea91fc91ccae6b974c6cc.png
 

Tad nu tā..
Mani sauc Lauris. Esmu 20 gadus vecs/jauns, to nu paši varat spriest. Pašlaik dzīvoju Īrijā, bet nāku no diezgan jauka un klusa miestiņa, sauktu par Kandavu.. Noteikti, ka Kurzemnieki visvairāk dzirdējuši tādu vietu.. Kā nekā - Tā pat' Kurzem' vien' i, vai zin'.. Dzīvoju šeit nepilnus sešus gadus, bet tāda sajūta, ka šeit esmu dzimis.. Nu, varu lepni teikt, ka varu jau sevi saukt par kārtīgu Kurzemnieku. A ko darīt, ja Kurzem tā labākā?  Labi, pietiks, laikam, reklamēt to Kurzemi.  
Reiz biju students..  Mācījos Saldus Tehnikumā, par datoriķi.. Es tiešām nožēloju, ka sāku mācīties kaut ko tādu, bet tākā bija atlikušas tikai divas nedēļas līdz skolas sākumam un par ugunsdzēsēju es nevarēju tikt, nolēmu pievienoties manam labākajam draugam un kļūt par kompjuteristhakermasķer. Tikai 2. kursā sāku skatīties uz savu labāko draugu un sapratu - "Vecīt, šitais galīgi neiet krastā, man tie datori neiet pie sirds!"  Elgars uz mani nobolījās ar diezgan tilzu un debīlu skatienu, joprojām spēlējot League of Legends, un spaidot pogas tā, it kā viņam pakausī būtu tieši tāds pats acu komplekts kā priekšā - "Nu, tā viš i, jā!" No tās dienas, es kapitāli ienīstu datoriku un programmēšanu.. Četri gadi tā mācoties un zubroties to, kas tev nepatīk, feini. Domāju, ka daudzi, kas šo lasa ir bijuši vai ir manā vietā un zin to sāpi. Bet.. Ir viens liels BET - Ir labi zināt kaut ko vairāk par datoriem, nekā pliku pelītes spaidīšanu un Microsoft Recycle Bin lietošanu. Piemēram, man agrāk ļooooti nepatika Excel, but damn, tagad es to sūda programmu tā dievinu.. Shit, nu.. So mač posebilitīs.. Iesaku visiem mācīties strādāt ar Excel. Protams, neaizmirsīsim mūsu labos draugus PowerPoint un Word, kā arī Access un pārējās huiņas, kuras jūs, iespējams nekad mūžā nelietosiet..
Anyway, tagad esmu Īrijā, bet vasarā es stāšos Latvijas Bruņotajos spēkos, un jā, man tas ir pa spēkam, un nē es nebaidos no pārbaudījumiem, ko tas viss man sniegs.. Domāju, ka Armija un Bruņotie spēki mani norūdīs ne tikai fiziski, bet arī garīgi - Pārmaiņas pēc iemācīšos aiztaisīt savu stulbo muti un nedabūt pa galvu, kā arī, iespējams, varbūt, ja paveiksies un palikšu dzīvs, iemācīšos BEIDZOT dzīvē pieņemt pareizākus un labākus lēmumus, jo nu līdz šim man tas galīgi nav izdevies! Uzskatu, ka armijā vajadzētu stāties visiem. Protams, tas ir atkarīgs no sevis paša, kā arī paša mērķiem, bet divi gadi nenāktu par ļaunu nevienam.   
Par hobijiem runājot.. Man tādu ir daudz.. Man ļoooti patīk lidmašīnas un aviācija.. Nu tā, ka dirsā.. Nu tā, ka pisģec.. Nu dirsā pisģec ļoti.. Mhm.. Jap.. Yep, yep.. 
Par to visu interesējos un "zubros" jau vairākus gadus. Pašam ir sapnis kādu dienu lidot ar F-22, patiesībā, tas ir viens no iemesliem, kāpēc stāšos dienestā - ceru, ka kādu dienu uzspīdēs tas labais, jaukas saules un cerību stariņš, kas man ļaus pacelties spārnos un izbaudīt tos jaukos un citreiz sāpīgos G-Forces uz sava ķermeņa.. Bet.. Es esmu pilots.. Well, kinda.. Man gaisā trūkst vēl, aptuveni, 30 stundas, un tad es būšu kvalificēts, pirmā līmeņa pilots.. Nesaku, ka tas ir liels sasniegums, bet nu, vismaz nedaudz tuvāk savam sapnītim esmu.. 
Man patīk arī mūzika.. Dažkārt dziedu - vairāk jau tas viss skan debīlā ķērkšanā, bet nu, mēģināts nav zaudēts, it still counts. Spēlēju četrus instrumentus, katru labāk par nākamo - Trompeti, klavieres, ģitāru un bungas. Yeah, esmu gājis mūzikas skolā. Ģitāru un bungas gan iemācījos pašmācības ceļā, bet trompeti pūšu kā dievs, nu, vismaz manām smadzenēm un ausīm tā šķiet. Rakstu arī savu mūziku - vairāk gan uz ģitāras un klavierēm. 
Vēl spēlēju Airsoftu jau kādu laiku. Esmu Latviešu komandā "Airsoft Latvija". Šogad ļoti daudz spēlēju Īrijā!
Ir vēl lietiņas, kuras mani aizrauj un patīk, bet man ir tāāāds slinkums to visu tagad rakstīt.. Jūs nevarat iedomāties..
Labi.. Tālāk.. Par brīvo laiku..
Man patīk cīņu sports... Arī ļoti.. Jau 5 gadus trenējos un spārdos Kyokushin Karate. Pilnkontakta sports, gud shit, trust me.. Ja nebūtu labs, netrenētos.. Esmu arī trenējies Taekwondo, Jiu-Jitsu un vēl šur tur.. Nepārprotiet, es neesmu kauslis un uz ielām nekaujos.. Trenējos tīri sevis dēļ. Tas, patiesībā, ļoti attīsta prātu un domāšanas spējas, stratēģiskās spējas un lēmumu pieņemšanu, kā arī refleksus un visu pārējo figņu, ko skolā, sporta stundās tev nekad neiemāca. Cenšos vienmēr lietot vārdus un rokas pret citiem nepacelt.. Lai cik smieklīgi tas tagad neizklausītos, man tiešām nepatīk darīt pāri cilvēkiem. Sports, protams, ir sports - Kad iekāp ringā vai uzkāp uz TaTami (Neliels paklājs, ko izmanto austrumu cīņās, kā ringu), tu zini to, ka Tavs pretinieks ir trenēts un viņš tevi ciena, tu zini, ka tu viņu cieni, tas viss ir PAVISAM savādāk. Tie kas ar kaut ko tādu nodarbojās, saprot par ko es te runāju.. Bet ielu cīņās, well, tas ir savādāk. Man tiešām nepatīk kauties uz ielas. Es nesaku, ka to neesmu darījis, visiem sava reize sanāk, protams, bet tas nemaina faktu, ka es no tā cenšos maksimāli izvairīties un man ļoti nepatīk.
Bez tā, es vēl guļu gultā, skatos seriālus, filmas, spēlēju video spēles un sapņoju par labāku nākotni sev un cilvēkiem, kas man apkārt!
Interesants notikums manā dzīvē, hmm.. *pieliekot roku pie zoda, palūkodamies savas istabas griestos un masējot bārdu*
Kāāroč.. Pagājušā vasarā biju ASV, kur arī mācījos lidot ar lidmašīnu. Jā, es biju ASV, tur esmu bijis vairākas reizes, beidziet uzdot jautājumus un džadžot… Forša diena, saule, silts, putniņi čivina un jaukas vēja brāzmas slīd gar tavām sasvīdušajām, no karstuma mitrajām padusēm.. Dzīvojos es pa Ohio štatu, un man ir draugs.. Tiešām labs draugs vārdā Bryan Brothers - varat atrast Facebook. Viņš pats ir pilots jau vairākus gadus, ūūūnn tā nu sanāca, ka viņš bija arī mans skolotājs.. Yes, i was his padawan and yes the force was with us the whole time, no worries. Tā bija viena no manām pēdējām pacelšanās reizēm Pagājšvasar. Aizbraucām uz bunkuru, izvilkām no tā lidmašīnu, veicām visas drošības pārbaudes, spārniem, astei, Flapiem, elektronikai un visai pārējai ar to lidmašīnu saistītai figņai.. Nu, iekāpām lidmašīnā, sazinājos ar torni, pacēlos, viss jauki, forši, zin kā.. 3 kilometru augstumā, no visu cilvēku bulšita, tikai Es, Braijens un mākoņi, kas lidoja mums nopakaļ.. Stunda jau pagājusi un esam kādas desmit minūtes no mērķa lidlauka uz, kura mēs parasti nolaidāmies. Diezgan foršs lidlauks un vieta, patiesībā. Mēs tur vienmēr nosēdāmies paēst un paskatīties uz citām lidmašīnām pirms pacelšanās atpakaļ.. Un tur tie pīrāgi.. Fāāāāk.. Tik garšīgi.. Kāroč, iedomājies - Ābolu pīrāgs, karsts, garšīgs, kūst mutē un blakus.. *drum roll* ..divas saldējuma bumbas pēc tavas izvēles.. Ahh.. Es gribu atgriezties, ticat man.. Braijens par mani, parasti smējās, un vienmēr, kad nolaidāmies, viņš izslēdza manas austiņas un rāciju, lai pateiktu *This is N9317E, requesting landing for Pie Boy N9317E on Runway 3*, ja jūs zinātu cik tas, patiesībā, bija apkaunojoši! Visas seksīgās oficiantes mani sāka saukt par Pie boy tikai tāpēc, ka Braijens mani tā visu laiku sauca un man ļoti garšoja tas sasodītais pīrāgs.. Pēc laika arī tornis sāka atpazīt mūsu lidmašīnu radarā un sāka saukt mūs par "Pie Boy N9317E". Labi, bet štrunts par tiem pīrāgiem... Nu, lidojām un viss jauki, nekas neliecinātu par kļūmēm vai kaut ko, kas apgrūtinātu nosēšanos.. Un te pēkšņi, blyat naxuj, labākā brīdi tas nevarēja notikt, atslēdzās elektronika. Basically, kas notika, es zaudēju altitude Metter, radaru, jebkādus saziņas līdzekļus ar torni un visus pārējos mērinstrumentus, kuri darbojās elektroniski.. Te nu sāka darboties mans Wannabe Top Noch, Top Gun, glamur, gucci, gangsta Pilot skillz, un es sāku krist panikā. Šķita, ka mēs faking avarēsim, bet braijens pārņēma visu vadību. Es sāku faking raudāt, jo šķita, ka tūlīt apstāsies arī dzinējs un mēs sāksim krist, bet fak, kā es gandrīz apdirsos no bailēm. Braijens pārņēma vadību un tur pat jau bija lidlauks.. Paveicās, ka mums bija rācijas, kas, protams, ir jābūt katrā lidmašīnā, ja kaut kas tāds notiek. Bet tā viss noritēja okay. Braijens nolaidās un es ar sirdspukstiem, kas pārsniedza gaismas ātrumu un slapjām biksēm devos ēst vislabāko pīrāgu pasaulē. Protams, lidmašīnai arī viss bija kārtībā, atradām vainu, samainījām drošinātājus un lidojām atpakaļ .
Bet par manu mīļāko projektu runājot. Ir jauki atgriezties šeit atpakaļ. Līdz, ko uzzināju, ka atpakaļ Roleplay pasaulē ir pārradies Lūkass, sapratu, ka nav div' run', un jānāk atpakaļ uz mājām - Roleplay, kur mēs visi augam, saraujamies, attīstamies un degradējamies vienlaicīgi. Esmu pārliecināts, ka šoreiz Lūkass šo projektu noturēs līdz galam. Es novēlu Lomuspēlei augt un attīstīties. Paldies, ka atkal liki atgriezties! Esmu ar Tevi, Lūkass! *brofist*
Peace...
 

1. Ievads
 
Kāpēc ir tik daudzi cilvēki, kuri atsakās zaudēt RP situāciju? Kāpēc spēlētāji vienmēr dara visu, ko var, lai NEKAD nezaudētu cīņu? **Es visus tavus sitienus atvairu, jo esmu izbijis jūras kājinieks** - Jūs zināt par ko es šeit runāju.
 
Atbilde ir pavisam vienkārša - Viņi izveido savus tēlus, lai reprezentētu sevi, viņi domā, ka viņu personāžs ir VIŅŠ/A PATS/I. Es mēdzu pieļaut tieši tādu pašu kļūdu, vairākus gadus atpakaļ, kad biju tikai tikko pieķēries pie RP - es sāku neapzināti izmantot PowerGaming, lai uzvarētu kādā RP situācijā. ''Ar mani taču nekas slikts nevar notikt, es visus viņus varu uzvarēt" ir mentalitāte tev, kad tu /me uzlec uz tevis tā, lai tu būtu piespiests pie zemes.
 
2. Kas tad īsti ir mans personāžs?
 
Iekš jebkura foruma, ir iespēja uzrakstīt sava tēla dzīvesstāstu - Tavs personāžs neuzradās no nekurienes, bet gan atlidoja, atbrauca vai dzīvoja iekš Los Santos, kas nu kuram der savā Background Story. Ja nu vienīgi tu veido lomu spēli ar zīdaini - Tavs tēls bija dzimis vairākus gadus atpakaļ, to gadu laikā viņš ir ieguvis, atklājis vairākus talantus, prasmes, un vissvarīgāk - TRŪKUMUS/VĀJĪBAS.
 
Iedomājies šo: Jauks, baltādains, vidējas miesas būves, izskatīgs vīrietis bez nekādām mentāliem vai fiziskiem traucējumiem braukā ar savu dārgo sporta mašīnu visu dienu, un dzīvo savu sapni bez dzīvesstāsta ko pastāstīt - Vai tas ir interesants personāžs? Es nesaku, ka bagāti personāži nav interesanti, bet, ja visu, ko tu dari ir Play To Win - Vai tas ir reālistiski?
 
Cilvēkiem ir vienalga par tavām uzvarām, viņiem ir vienalga vai tu vinnēji loterijā, vai nē. Viņiem interesē, tas, ka tu esi atkarīgs no narkotikām, un sāc terapiju, lai šo narkotisko vielu atkarību izbeigtu: Viņiem neinteresē tas, ka tu vari uzvilkt žaketi un braukāt ar BMX - viņiem interesē tikai tas, kā jūsu tēls salaiž visu dēlī, un kā jūs no šīs situācijas izkļūsiet ārā.
 
Visinteresantākie cilvēki, ko redzat, un veidojat serverī Roleplay nav John Devils, kurš braukā ar dārgu sporta mašīnu, ietriecoties policijas mašīnās raksta /b (( Lag )) un aizbrauc uz tuvāko Pray & Spray, lai salabotu savu miljonu dārgo Gucci Glamur mašīnu, 15 sekundēs par $7.85 - visinteresantākais cilvēks ir pusakls mākslinieks, kurš zaudēja uzmanību uz ceļa, dēļ tā, ka viņu brutāli piekāva parādu dēļ, pēc tam, kad viņš devās pie ārstiem dēļ kokaīna atkarības.
 
Viena lieta, kas nav jūsu personāžs - tas neesi Tu. Kad Tavs personāžs tiek nolaupīts/izvarots/apzagts, Tu sēdi savā krēslā pie datora, dzerot siltu kapučīno, ne par ko neuztraucoties, vismaz tā tam vajadzētu būt. Tavam personāžam ir jāuztraucas par viņa paša dzīvību. Tavam personāžam ir jāpiedirš bikses aiz bailēm, kad viņu nolaupa, bet Tev pašam nav no kā baidīties. Tu esi drošībā - Tavam personāžam nav jāriskē ar viņa dzīvību stulbas izvēles dēļ, aizskrienot prom. Vienkārši padodies, un skaties kur RolePlay Tevi aizvedīs. Katru reizi, kad es tiku nolaupīts, Roleplay bija tik sasodīti aizraujošs - katru brūci/izsitumu, ko man radīja vai radīju es, pievienoju pie sava tēla apraksta.
 
Neaizmirsti, ka Tavs personāžs ir CILVĒKS, un viņam ir savi trūkumi un vājības - varbūt tie nav trūkumi, kuri piemīt Tev, bet tie, tomēr, ir trūkumi. Trūkumi, kuri vada Tavu personāžu, trūkumi, kuri vada tava personāža stāstu. Tevi aplaupīja tajā pilsētas zonā? Pārtrauc tur iet, pa visam skaidrs, ka tā ir vissliktākā vieta pasaulē. Uz Tevi tēmē ar ieroci? Parādi emocijas, lūdzies par savu dzīvību, centies darīt tā, lai Tev sejā neielido lode. Tu izdzīvoji milzīgu apšaudi? Domā, ka Tu vari ēst lodes visu dienu? Nē, tu to nevari. Fakts kā tāds, ka lodes rada atvērtas brūces, kuras var inficēties, ja tās neārstē slimnīcā. Vienīgais iemesls tam, ka tu vari skraidīt apkārt, un šaut atpakaļ ar trīspadsmit lodēm tavās krūtis, ir tas, ka tu vienmēr nevari redzēt kad tev trāpa, tas ir tikai dēļ tava adrenalīna. Pēc apšaudes, sāpīga realizācija nāktu ļoti ātri, un ar lodes ātrumu 400 m/s, Tev būtu vismaz viens vai divi kaulu lūzumi.
 
3. Kopsavilkums
 
Katru reizi, kad tu ielogojies serverī - Dod savam personāžam uzdevumus, ko veikt ''Sastādīt sarakstu ar pirkumiem'' vai ''samaksāt nodokļus''. Tik daudz cilvēki man raksta, ka viņiem ir garlaicīgi. Klausieties, ko jums teikšu - Jūsu personāžam ir simtiem lietu, ko darīt, tā alga, ko tev ieskaita - tā nenāk no nekurienes, Tavs tēls kaut ko paveic, lai tā alga viņam būtu - Vai nu viņš students vai prostitūta. Ja nu vienīgi viņš ir atlaists, un tu tagad meklē darbu (Nav obligāti skriptotais), legāls - katram ieroču dīlerim vai narkotiku dīlerim ir kaut kas legāls, kas palīdz viņam naudas atmazgāšana,
 
Un ja lietas kļūst nedaudz vaļīgākas, bet Tu vēlies uzvarēt, atceries - Tas, kas tagad notiks, ir iznākums tam, ka Tu atkal būsi iegrimis garlaicībā. Zaudēšana ir visa Roleplay padarīšana. Tas ir Tavs personāžs, kurš zaudē Roleplay situācija, nevis Tu, tas ir Tavs personāžs, kurš attīstās tālāk. Mašīnas, nauda, helikopteri, frakcijas - šīs visas lietas ir nevērtīgas in terms of Roleplay.

- Ārpus tēla saturs aizliegts -
f(Tēma sniedz iespēju iekš tēla formātā, spēlētājiem ievietot savu lomuspēles attēlošanas saturu. Principā Jūs sapratāt kā tas strādā. Šis ir kopējais topiks, kurš balstīties uz San Andreas, precīzāk, Los Santos Instagramu, baiscaly, šo var pieņemt tā it kā mēs katrs viens otram sekojam, vai arī no otras puses var pieņemt to kā Los Santos recent post feedu. Kurā katrs liek savus attēlus, piedzīvojumus un citas lietas.)
(Tēmā atļauts ir likt TIKAI, iekš tēla (IN GAME) saistītu saturu, likt var jebko, protams smadzeņu robežās. Bet pieņemsim nelegālās organizācijas savu aktivitāti droši drīkst paust iekš šī topika, bet tām ir jārēķinās ar to ka Instagrams ir Interneta soc.tīkls, un ir pieejams visiem, sekojoši ar Los Santos Policijas Departamentam sniedz iespēju uzsākt izmeklēšanu, vai veikt aizstūrēšanu. Uz visu pārējo balstās tādi paši noteikumi. Nu tāpat ka dzīvē )
 
(Ja atradīšu mājās uz PC veco paraugu no fotošopa, ievietošu te)
Šeit būtu paraugs, kādiem būtu vēlams jaizskatās postiem.



 
 
 

1. Ievads
 
Kāpēc ir tik daudzi cilvēki, kuri atsakās zaudēt RP situāciju? Kāpēc spēlētāji vienmēr dara visu, ko var, lai NEKAD nezaudētu cīņu? **Es visus tavus sitienus atvairu, jo esmu izbijis jūras kājinieks** - Jūs zināt par ko es šeit runāju.
 
Atbilde ir pavisam vienkārša - Viņi izveido savus tēlus, lai reprezentētu sevi, viņi domā, ka viņu personāžs ir VIŅŠ/A PATS/I. Es mēdzu pieļaut tieši tādu pašu kļūdu, vairākus gadus atpakaļ, kad biju tikai tikko pieķēries pie RP - es sāku neapzināti izmantot PowerGaming, lai uzvarētu kādā RP situācijā. ''Ar mani taču nekas slikts nevar notikt, es visus viņus varu uzvarēt" ir mentalitāte tev, kad tu /me uzlec uz tevis tā, lai tu būtu piespiests pie zemes.
 
2. Kas tad īsti ir mans personāžs?
 
Iekš jebkura foruma, ir iespēja uzrakstīt sava tēla dzīvesstāstu - Tavs personāžs neuzradās no nekurienes, bet gan atlidoja, atbrauca vai dzīvoja iekš Los Santos, kas nu kuram der savā Background Story. Ja nu vienīgi tu veido lomu spēli ar zīdaini - Tavs tēls bija dzimis vairākus gadus atpakaļ, to gadu laikā viņš ir ieguvis, atklājis vairākus talantus, prasmes, un vissvarīgāk - TRŪKUMUS/VĀJĪBAS.
 
Iedomājies šo: Jauks, baltādains, vidējas miesas būves, izskatīgs vīrietis bez nekādām mentāliem vai fiziskiem traucējumiem braukā ar savu dārgo sporta mašīnu visu dienu, un dzīvo savu sapni bez dzīvesstāsta ko pastāstīt - Vai tas ir interesants personāžs? Es nesaku, ka bagāti personāži nav interesanti, bet, ja visu, ko tu dari ir Play To Win - Vai tas ir reālistiski?
 
Cilvēkiem ir vienalga par tavām uzvarām, viņiem ir vienalga vai tu vinnēji loterijā, vai nē. Viņiem interesē, tas, ka tu esi atkarīgs no narkotikām, un sāc terapiju, lai šo narkotisko vielu atkarību izbeigtu: Viņiem neinteresē tas, ka tu vari uzvilkt žaketi un braukāt ar BMX - viņiem interesē tikai tas, kā jūsu tēls salaiž visu dēlī, un kā jūs no šīs situācijas izkļūsiet ārā.
 
Visinteresantākie cilvēki, ko redzat, un veidojat serverī Roleplay nav John Devils, kurš braukā ar dārgu sporta mašīnu, ietriecoties policijas mašīnās raksta /b (( Lag )) un aizbrauc uz tuvāko Pray & Spray, lai salabotu savu miljonu dārgo Gucci Glamur mašīnu, 15 sekundēs par $7.85 - visinteresantākais cilvēks ir pusakls mākslinieks, kurš zaudēja uzmanību uz ceļa, dēļ tā, ka viņu brutāli piekāva parādu dēļ, pēc tam, kad viņš devās pie ārstiem dēļ kokaīna atkarības.
 
Viena lieta, kas nav jūsu personāžs - tas neesi Tu. Kad Tavs personāžs tiek nolaupīts/izvarots/apzagts, Tu sēdi savā krēslā pie datora, dzerot siltu kapučīno, ne par ko neuztraucoties, vismaz tā tam vajadzētu būt. Tavam personāžam ir jāuztraucas par viņa paša dzīvību. Tavam personāžam ir jāpiedirš bikses aiz bailēm, kad viņu nolaupa, bet Tev pašam nav no kā baidīties. Tu esi drošībā - Tavam personāžam nav jāriskē ar viņa dzīvību stulbas izvēles dēļ, aizskrienot prom. Vienkārši padodies, un skaties kur RolePlay Tevi aizvedīs. Katru reizi, kad es tiku nolaupīts, Roleplay bija tik sasodīti aizraujošs - katru brūci/izsitumu, ko man radīja vai radīju es, pievienoju pie sava tēla apraksta.
 
Neaizmirsti, ka Tavs personāžs ir CILVĒKS, un viņam ir savi trūkumi un vājības - varbūt tie nav trūkumi, kuri piemīt Tev, bet tie, tomēr, ir trūkumi. Trūkumi, kuri vada Tavu personāžu, trūkumi, kuri vada tava personāža stāstu. Tevi aplaupīja tajā pilsētas zonā? Pārtrauc tur iet, pa visam skaidrs, ka tā ir vissliktākā vieta pasaulē. Uz Tevi tēmē ar ieroci? Parādi emocijas, lūdzies par savu dzīvību, centies darīt tā, lai Tev sejā neielido lode. Tu izdzīvoji milzīgu apšaudi? Domā, ka Tu vari ēst lodes visu dienu? Nē, tu to nevari. Fakts kā tāds, ka lodes rada atvērtas brūces, kuras var inficēties, ja tās neārstē slimnīcā. Vienīgais iemesls tam, ka tu vari skraidīt apkārt, un šaut atpakaļ ar trīspadsmit lodēm tavās krūtis, ir tas, ka tu vienmēr nevari redzēt kad tev trāpa, tas ir tikai dēļ tava adrenalīna. Pēc apšaudes, sāpīga realizācija nāktu ļoti ātri, un ar lodes ātrumu 400 m/s, Tev būtu vismaz viens vai divi kaulu lūzumi.
 
3. Kopsavilkums
 
Katru reizi, kad tu ielogojies serverī - Dod savam personāžam uzdevumus, ko veikt ''Sastādīt sarakstu ar pirkumiem'' vai ''samaksāt nodokļus''. Tik daudz cilvēki man raksta, ka viņiem ir garlaicīgi. Klausieties, ko jums teikšu - Jūsu personāžam ir simtiem lietu, ko darīt, tā alga, ko tev ieskaita - tā nenāk no nekurienes, Tavs tēls kaut ko paveic, lai tā alga viņam būtu - Vai nu viņš students vai prostitūta. Ja nu vienīgi viņš ir atlaists, un tu tagad meklē darbu (Nav obligāti skriptotais), legāls - katram ieroču dīlerim vai narkotiku dīlerim ir kaut kas legāls, kas palīdz viņam naudas atmazgāšana,
 
Un ja lietas kļūst nedaudz vaļīgākas, bet Tu vēlies uzvarēt, atceries - Tas, kas tagad notiks, ir iznākums tam, ka Tu atkal būsi iegrimis garlaicībā. Zaudēšana ir visa Roleplay padarīšana. Tas ir Tavs personāžs, kurš zaudē Roleplay situācija, nevis Tu, tas ir Tavs personāžs, kurš attīstās tālāk. Mašīnas, nauda, helikopteri, frakcijas - šīs visas lietas ir nevērtīgas in terms of Roleplay.

Šie noteikumi attiecās uz:
- Spēles Uzraugu pieteikumiem;
- Moderatoru pieteikumiem;
 
Kādi ieraksti netiek atļauti pieteikumos:
- pliki "rec", "esmu par, jo sakarīgs čalis", "rec, dodam iespēju", "pret", "anti, jo anti", "lowaks, antirekomendācija" un citi, kuriem nav nekādas nozīmes vai paskaidrojuma, vai vienkārši skaitās kā ierakstu krāšana;
- ieraksti, kuros gala atbilde ir "neitrāls" (nebūsim neitrāli, būsim tieši - "jā vai nē", nevis "nezinu" tipa atbildes);
 
Pārkāpjot šos noteikumus:
- pirmajā reizē lietotājs saņems brīdinājumu privāti izlabot savu ierakstu, kurā tika pārkāpts kāds no šiem noteikumiem;
- atkārtotos gadījumos lietotājs saņems vienu brīdinājuma punktu savam profilam, iemesls atkarīgs no ieraksta satura;
 
Noteikumi var tikt mainīti jebkurā laikā, tāpēc lūgums ik pa laikam pasekot tiem līdzi!
Noteikumu nezināšana neatbrīvo jūs no atbildības!

Labrītiņ, no paša rītiņ!
InGame - aptuveni gadus 4 atpakaļ spēlēju tajā laikā vienā no populārākajiem eRPē serveriem "playEasy", (кто знает тот поймёт). Visu RP ceļu spēlēju, kā pofig81 ar dažnedažākajiem vārdiem un uzvārdiem, šai serverī savas RP gaitas atsākšu kā Chino Hujo, jā, jā, izklausās nenopietni ū tē tē un pārējais mēsls, bet, nav svarīgi kāds un kādā šriftā ir Tavs IG vārds, galvenais, ko spēj panest repa (eRPē) ziņā. Necelšu sevi gaisā un neteikšu, ka erpoju plus mīnus Dieva līmenī un tādā garā. RP'oju kā māku, uzskatu, ka nav slikti, tagad vienkārši būs nepieciešamība atsvaidzināt zināšanas /me un /do lietojumā U know. Labprātāk pilnveidoju un bez iebildumiem pamācos no kāda ko jaunu RP ziņā, nekā gudri diršu, ka visu māku un visu varu. Iepriekšējā RP pieredzē esmu dirsies ar vairākiem adminiem, parastajiem mirstīgajiem RP'otājiem, bet čaļi, man bija gadi 14-15, soo tas viss ir normāli un es jau sen Jums esmu piedevis. ?
NoT iN gAMe - vispārīgi mans vārds ir Ilvis,bet parasti mani tā nesauc, jo lielākoties atnāku pats, jo hulįo nē? Jau kā pusotru mēnesi dzīvoju pēc moto "nav matu - nav problēmu" jeb, noskuvu savu uzsprāgušo makaronu fabriku uz galvas un dzīvoju skrienot pret vēju nejūtot nekādu vēja pretestību. ?‍?. Esmu tīrasiņu Latgales puses pārstāvis, jeb dzimu un uzaugu pilsētā Latgales sirdī Rēzeknē. Runāju LtG, LV, RU, un ja vajag sabazarēšu arī in english pls. Kad ir nepieciešamība rakstu smieklīgus/jautrus (manuprāt) auto, un ne tikai sludinājumus visam un par visu. (Ja ir vēlme varat apskatīties tos manā FB profilā, vienkārši ievadot manu vārdu meklētājā.)
Izglītība ibio mio ~ pabeidzu 9 klases savā krajā, turpat pie Rēzeknes, tad sekoja eR Vē Tē, jeb Rīgas Valsts Tehnikums, kur sāku mācīties par lokomotīvju saimniecības tehniķi (mašīnista palīgu), otrajā kursā sapratu, ka man tas n*h*j nav vajadzīgs un nolēmu pamest šo brīnišķīgo iestādi nomainot to uz atkal sava rajona/novada/pilsētas skolu. Iestājos pa taisno 12 klasē, gadu cītīgi mācījos (jau nu nē) paralēli braukājot piepelnīties uz ārvalstīm. Gada beigās sekmīgi nokārtoju visus eksāmenus, nosvinēju izlaidumu un aizmirsu par skolas eksistenci kā tādu.
Pa dzīvi esmu ahujennijs čalis (tā nu sagadījas, ka jau piedzimu ar šo īpašību), pēc mammas vārdiem ņivjibennijs krasavčeks un riktīgais jautrulis, nu un loģiski, ka pussy magnets tai retajās dienās, kad чёрный бумер nestāv servisā un ir izdzīts ielās. Neesmu augstprātīgs, iepriekš rakstītais jāauztver vairāk kā joks or smth.
Nu oke, behu es paņēmu uz pārdošanu, tā, ka to neskaitīsim pie maniem auto in daily use. Pats pārvietojos ar gandrīz Bentley jeb 7-vietīgo party auto Ford Galaxy -/+ 2000 gada, huj zin, ja godīgi. ?. Un jā, runājot par auto industriju tad tuvākajā laikā sākšu vedāt auto no ārzemēm uz LV, pārsvarā domāju valkāt vāģus no Vācijas, bet apskatu vairākus variantus dažādākajās valstīs un priekš sevis izlemju kur un, kas ir izdevīgāk un labāk. Sāku ar to nodarboties 2019.gada sākumā, veiksmīgi notirgoju 3 really labus auto, bet tad nedaudz viss mainījās un nācās doties uz ārzemēm tāpēc šo tēmu nedaudz pabīdīju maliņā ar domu, ka kādreiz atsākšu, visdrīzāk, ka tuvākajā laikā.
Šobrīd esmu laimes mek.., uii, naudas meklējumos, jeb strādāju Norvēģijā, kur un kā, ja būs interese pastāstīšu pĒ Em. Tā, kā reizēm esmu neuzmanīgs un aizmāršīgs, atstāju LV sava portatīvā lādētāju, soo IG manīsiet mani tikai uz padsmitajiem datumiem novembrī, beet ceru uz drīzu tikšanos. 
Uzskatu, ka esmu patiešām interesants un jautrs čalis ar, kuru ir patīkami komunicēt.?. Esmu mierīgs, nolīdzsvarots čalis, izbesīt mani grūti, neuzklausu tizlus pārmetumus un neargumentētas pretenzijas vai viedokļus. (Gadās, ka pasūtu HujNa, vai otrādi, nu poh*, Jūs sapratāt).
IN100GrAm - ilvis_broken (nu bet tas tā.)/monthly_2019_10/IMG_20190922_195444_421.jpg.ab78e55025a4decb1624eec696d66e13.jpg/monthly_2019_10/IMG_20190915_021939_447.jpg.4e46c71193718a35757ca6dfa2cc3158.jpg/monthly_2019_10/20191015_185611.jpg.adbf22ecf34bf9ce4addda5fc691c9a7.jpg
 
 

Izlasot šo, uzreiz rodas iespaids uzlabot savu RP.
Paldies, tiešām esi pacenties.?

Pilnīgi piekrītu.Cepums tev par to ka ieliki laiku šijā topikā. ?

1. Ievads
 
Kāpēc ir tik daudzi cilvēki, kuri atsakās zaudēt RP situāciju? Kāpēc spēlētāji vienmēr dara visu, ko var, lai NEKAD nezaudētu cīņu? **Es visus tavus sitienus atvairu, jo esmu izbijis jūras kājinieks** - Jūs zināt par ko es šeit runāju.
 
Atbilde ir pavisam vienkārša - Viņi izveido savus tēlus, lai reprezentētu sevi, viņi domā, ka viņu personāžs ir VIŅŠ/A PATS/I. Es mēdzu pieļaut tieši tādu pašu kļūdu, vairākus gadus atpakaļ, kad biju tikai tikko pieķēries pie RP - es sāku neapzināti izmantot PowerGaming, lai uzvarētu kādā RP situācijā. ''Ar mani taču nekas slikts nevar notikt, es visus viņus varu uzvarēt" ir mentalitāte tev, kad tu /me uzlec uz tevis tā, lai tu būtu piespiests pie zemes.
 
2. Kas tad īsti ir mans personāžs?
 
Iekš jebkura foruma, ir iespēja uzrakstīt sava tēla dzīvesstāstu - Tavs personāžs neuzradās no nekurienes, bet gan atlidoja, atbrauca vai dzīvoja iekš Los Santos, kas nu kuram der savā Background Story. Ja nu vienīgi tu veido lomu spēli ar zīdaini - Tavs tēls bija dzimis vairākus gadus atpakaļ, to gadu laikā viņš ir ieguvis, atklājis vairākus talantus, prasmes, un vissvarīgāk - TRŪKUMUS/VĀJĪBAS.
 
Iedomājies šo: Jauks, baltādains, vidējas miesas būves, izskatīgs vīrietis bez nekādām mentāliem vai fiziskiem traucējumiem braukā ar savu dārgo sporta mašīnu visu dienu, un dzīvo savu sapni bez dzīvesstāsta ko pastāstīt - Vai tas ir interesants personāžs? Es nesaku, ka bagāti personāži nav interesanti, bet, ja visu, ko tu dari ir Play To Win - Vai tas ir reālistiski?
 
Cilvēkiem ir vienalga par tavām uzvarām, viņiem ir vienalga vai tu vinnēji loterijā, vai nē. Viņiem interesē, tas, ka tu esi atkarīgs no narkotikām, un sāc terapiju, lai šo narkotisko vielu atkarību izbeigtu: Viņiem neinteresē tas, ka tu vari uzvilkt žaketi un braukāt ar BMX - viņiem interesē tikai tas, kā jūsu tēls salaiž visu dēlī, un kā jūs no šīs situācijas izkļūsiet ārā.
 
Visinteresantākie cilvēki, ko redzat, un veidojat serverī Roleplay nav John Devils, kurš braukā ar dārgu sporta mašīnu, ietriecoties policijas mašīnās raksta /b (( Lag )) un aizbrauc uz tuvāko Pray & Spray, lai salabotu savu miljonu dārgo Gucci Glamur mašīnu, 15 sekundēs par $7.85 - visinteresantākais cilvēks ir pusakls mākslinieks, kurš zaudēja uzmanību uz ceļa, dēļ tā, ka viņu brutāli piekāva parādu dēļ, pēc tam, kad viņš devās pie ārstiem dēļ kokaīna atkarības.
 
Viena lieta, kas nav jūsu personāžs - tas neesi Tu. Kad Tavs personāžs tiek nolaupīts/izvarots/apzagts, Tu sēdi savā krēslā pie datora, dzerot siltu kapučīno, ne par ko neuztraucoties, vismaz tā tam vajadzētu būt. Tavam personāžam ir jāuztraucas par viņa paša dzīvību. Tavam personāžam ir jāpiedirš bikses aiz bailēm, kad viņu nolaupa, bet Tev pašam nav no kā baidīties. Tu esi drošībā - Tavam personāžam nav jāriskē ar viņa dzīvību stulbas izvēles dēļ, aizskrienot prom. Vienkārši padodies, un skaties kur RolePlay Tevi aizvedīs. Katru reizi, kad es tiku nolaupīts, Roleplay bija tik sasodīti aizraujošs - katru brūci/izsitumu, ko man radīja vai radīju es, pievienoju pie sava tēla apraksta.
 
Neaizmirsti, ka Tavs personāžs ir CILVĒKS, un viņam ir savi trūkumi un vājības - varbūt tie nav trūkumi, kuri piemīt Tev, bet tie, tomēr, ir trūkumi. Trūkumi, kuri vada Tavu personāžu, trūkumi, kuri vada tava personāža stāstu. Tevi aplaupīja tajā pilsētas zonā? Pārtrauc tur iet, pa visam skaidrs, ka tā ir vissliktākā vieta pasaulē. Uz Tevi tēmē ar ieroci? Parādi emocijas, lūdzies par savu dzīvību, centies darīt tā, lai Tev sejā neielido lode. Tu izdzīvoji milzīgu apšaudi? Domā, ka Tu vari ēst lodes visu dienu? Nē, tu to nevari. Fakts kā tāds, ka lodes rada atvērtas brūces, kuras var inficēties, ja tās neārstē slimnīcā. Vienīgais iemesls tam, ka tu vari skraidīt apkārt, un šaut atpakaļ ar trīspadsmit lodēm tavās krūtis, ir tas, ka tu vienmēr nevari redzēt kad tev trāpa, tas ir tikai dēļ tava adrenalīna. Pēc apšaudes, sāpīga realizācija nāktu ļoti ātri, un ar lodes ātrumu 400 m/s, Tev būtu vismaz viens vai divi kaulu lūzumi.
 
3. Kopsavilkums
 
Katru reizi, kad tu ielogojies serverī - Dod savam personāžam uzdevumus, ko veikt ''Sastādīt sarakstu ar pirkumiem'' vai ''samaksāt nodokļus''. Tik daudz cilvēki man raksta, ka viņiem ir garlaicīgi. Klausieties, ko jums teikšu - Jūsu personāžam ir simtiem lietu, ko darīt, tā alga, ko tev ieskaita - tā nenāk no nekurienes, Tavs tēls kaut ko paveic, lai tā alga viņam būtu - Vai nu viņš students vai prostitūta. Ja nu vienīgi viņš ir atlaists, un tu tagad meklē darbu (Nav obligāti skriptotais), legāls - katram ieroču dīlerim vai narkotiku dīlerim ir kaut kas legāls, kas palīdz viņam naudas atmazgāšana,
 
Un ja lietas kļūst nedaudz vaļīgākas, bet Tu vēlies uzvarēt, atceries - Tas, kas tagad notiks, ir iznākums tam, ka Tu atkal būsi iegrimis garlaicībā. Zaudēšana ir visa Roleplay padarīšana. Tas ir Tavs personāžs, kurš zaudē Roleplay situācija, nevis Tu, tas ir Tavs personāžs, kurš attīstās tālāk. Mašīnas, nauda, helikopteri, frakcijas - šīs visas lietas ir nevērtīgas in terms of Roleplay.

1. Ievads
 
Kāpēc ir tik daudzi cilvēki, kuri atsakās zaudēt RP situāciju? Kāpēc spēlētāji vienmēr dara visu, ko var, lai NEKAD nezaudētu cīņu? **Es visus tavus sitienus atvairu, jo esmu izbijis jūras kājinieks** - Jūs zināt par ko es šeit runāju.
 
Atbilde ir pavisam vienkārša - Viņi izveido savus tēlus, lai reprezentētu sevi, viņi domā, ka viņu personāžs ir VIŅŠ/A PATS/I. Es mēdzu pieļaut tieši tādu pašu kļūdu, vairākus gadus atpakaļ, kad biju tikai tikko pieķēries pie RP - es sāku neapzināti izmantot PowerGaming, lai uzvarētu kādā RP situācijā. ''Ar mani taču nekas slikts nevar notikt, es visus viņus varu uzvarēt" ir mentalitāte tev, kad tu /me uzlec uz tevis tā, lai tu būtu piespiests pie zemes.
 
2. Kas tad īsti ir mans personāžs?
 
Iekš jebkura foruma, ir iespēja uzrakstīt sava tēla dzīvesstāstu - Tavs personāžs neuzradās no nekurienes, bet gan atlidoja, atbrauca vai dzīvoja iekš Los Santos, kas nu kuram der savā Background Story. Ja nu vienīgi tu veido lomu spēli ar zīdaini - Tavs tēls bija dzimis vairākus gadus atpakaļ, to gadu laikā viņš ir ieguvis, atklājis vairākus talantus, prasmes, un vissvarīgāk - TRŪKUMUS/VĀJĪBAS.
 
Iedomājies šo: Jauks, baltādains, vidējas miesas būves, izskatīgs vīrietis bez nekādām mentāliem vai fiziskiem traucējumiem braukā ar savu dārgo sporta mašīnu visu dienu, un dzīvo savu sapni bez dzīvesstāsta ko pastāstīt - Vai tas ir interesants personāžs? Es nesaku, ka bagāti personāži nav interesanti, bet, ja visu, ko tu dari ir Play To Win - Vai tas ir reālistiski?
 
Cilvēkiem ir vienalga par tavām uzvarām, viņiem ir vienalga vai tu vinnēji loterijā, vai nē. Viņiem interesē, tas, ka tu esi atkarīgs no narkotikām, un sāc terapiju, lai šo narkotisko vielu atkarību izbeigtu: Viņiem neinteresē tas, ka tu vari uzvilkt žaketi un braukāt ar BMX - viņiem interesē tikai tas, kā jūsu tēls salaiž visu dēlī, un kā jūs no šīs situācijas izkļūsiet ārā.
 
Visinteresantākie cilvēki, ko redzat, un veidojat serverī Roleplay nav John Devils, kurš braukā ar dārgu sporta mašīnu, ietriecoties policijas mašīnās raksta /b (( Lag )) un aizbrauc uz tuvāko Pray & Spray, lai salabotu savu miljonu dārgo Gucci Glamur mašīnu, 15 sekundēs par $7.85 - visinteresantākais cilvēks ir pusakls mākslinieks, kurš zaudēja uzmanību uz ceļa, dēļ tā, ka viņu brutāli piekāva parādu dēļ, pēc tam, kad viņš devās pie ārstiem dēļ kokaīna atkarības.
 
Viena lieta, kas nav jūsu personāžs - tas neesi Tu. Kad Tavs personāžs tiek nolaupīts/izvarots/apzagts, Tu sēdi savā krēslā pie datora, dzerot siltu kapučīno, ne par ko neuztraucoties, vismaz tā tam vajadzētu būt. Tavam personāžam ir jāuztraucas par viņa paša dzīvību. Tavam personāžam ir jāpiedirš bikses aiz bailēm, kad viņu nolaupa, bet Tev pašam nav no kā baidīties. Tu esi drošībā - Tavam personāžam nav jāriskē ar viņa dzīvību stulbas izvēles dēļ, aizskrienot prom. Vienkārši padodies, un skaties kur RolePlay Tevi aizvedīs. Katru reizi, kad es tiku nolaupīts, Roleplay bija tik sasodīti aizraujošs - katru brūci/izsitumu, ko man radīja vai radīju es, pievienoju pie sava tēla apraksta.
 
Neaizmirsti, ka Tavs personāžs ir CILVĒKS, un viņam ir savi trūkumi un vājības - varbūt tie nav trūkumi, kuri piemīt Tev, bet tie, tomēr, ir trūkumi. Trūkumi, kuri vada Tavu personāžu, trūkumi, kuri vada tava personāža stāstu. Tevi aplaupīja tajā pilsētas zonā? Pārtrauc tur iet, pa visam skaidrs, ka tā ir vissliktākā vieta pasaulē. Uz Tevi tēmē ar ieroci? Parādi emocijas, lūdzies par savu dzīvību, centies darīt tā, lai Tev sejā neielido lode. Tu izdzīvoji milzīgu apšaudi? Domā, ka Tu vari ēst lodes visu dienu? Nē, tu to nevari. Fakts kā tāds, ka lodes rada atvērtas brūces, kuras var inficēties, ja tās neārstē slimnīcā. Vienīgais iemesls tam, ka tu vari skraidīt apkārt, un šaut atpakaļ ar trīspadsmit lodēm tavās krūtis, ir tas, ka tu vienmēr nevari redzēt kad tev trāpa, tas ir tikai dēļ tava adrenalīna. Pēc apšaudes, sāpīga realizācija nāktu ļoti ātri, un ar lodes ātrumu 400 m/s, Tev būtu vismaz viens vai divi kaulu lūzumi.
 
3. Kopsavilkums
 
Katru reizi, kad tu ielogojies serverī - Dod savam personāžam uzdevumus, ko veikt ''Sastādīt sarakstu ar pirkumiem'' vai ''samaksāt nodokļus''. Tik daudz cilvēki man raksta, ka viņiem ir garlaicīgi. Klausieties, ko jums teikšu - Jūsu personāžam ir simtiem lietu, ko darīt, tā alga, ko tev ieskaita - tā nenāk no nekurienes, Tavs tēls kaut ko paveic, lai tā alga viņam būtu - Vai nu viņš students vai prostitūta. Ja nu vienīgi viņš ir atlaists, un tu tagad meklē darbu (Nav obligāti skriptotais), legāls - katram ieroču dīlerim vai narkotiku dīlerim ir kaut kas legāls, kas palīdz viņam naudas atmazgāšana,
 
Un ja lietas kļūst nedaudz vaļīgākas, bet Tu vēlies uzvarēt, atceries - Tas, kas tagad notiks, ir iznākums tam, ka Tu atkal būsi iegrimis garlaicībā. Zaudēšana ir visa Roleplay padarīšana. Tas ir Tavs personāžs, kurš zaudē Roleplay situācija, nevis Tu, tas ir Tavs personāžs, kurš attīstās tālāk. Mašīnas, nauda, helikopteri, frakcijas - šīs visas lietas ir nevērtīgas in terms of Roleplay.

Garāžā Krāj putekļ tas ir kā projekts iesākts,bet nepabeigts iespējams vienu dien pieslēgšos pie tā un rolleris dzīvos.

/monthly_2019_11/IMG_5817.JPG.415c2a1a9a5ba56fbfc8cdabfefcccc1.JPG

/monthly_2019_11/Snapchat-1741011281.jpg.1b850960a98102ad6f708d691679fa37.jpg

/monthly_2019_11/IMG_20180819_112414.jpg.6765602880d0d22012f6d15e2ca800a7.jpg