Curtis Shamari, dzimis Bruklinā, 2000. gada 10. jūnijā. Bērnība nebija no tām vieglākajām, tēvs pameta māju uzreiz pēc dzemdībām. Kad Curtisam bija tikai 7 gadi, māte sāka lietot narkotikas, mājās pašam bija jātaisa ēst, jāizdomā, kā izdzīvot. Lielāko daļu savas bērnības gadus pavadījis ārpus mājas, uz ielas ar saviem draugiem un klasesbiedriem spēlēja basketbolu. Tajā laikā jau bija iepazinies ar ielu dzīvi, skatoties kā uz ielām hastlo vecākie rajona bosi. Narkotikas, apšaudes tajā laikā nebija nekas svešs Bruklinā, varētu pat teikt, ka tā bija ikdiena. Sasniedzot 11 gadu vecumu, Curtis jau braukāja apkārt ar savu riteni, pārdeva narkotikas rajona pārstāvju vārdā. Tas bija vienīgais veids, kā nopelnīt sev iztiku un nopirkt skolai vajadzīgās grāmatas. Sapratis, ka mātei neinteresē, kā viņam iet skolā, jaunietis nu pameta skolu, lai varētu visu dienu braukāt apkārt, pārdot narkotikas, tādejādi pelnīt vairāk naudu, atļauties nopirkt sev jaunus Džordanus. Pāris gadus vēlāk draugiem uzradās plāns aplaupīt juvelierizstrādājumu veikalu. Pēc vairākām nedēļām pārējās 3 iesaistītās personas tika notvertas, bet Curtis bija izdomājis, ka viņš nevar to pieļaut, nopelnijis naudu savam pirmajam hūptijam, nu šķērsoja štatu robežas un nonāca Atlantā. Ievācies savā pirmajā dzīvokli, izgāja iepazīt ielas un dažnedažādas personības. Ar laiku iesaistījies atpakaļ savās nelegālajās darbībās, sāka tirgot narkotikas. Sākumā iepirka no vietējā dīlera, pēc tam jau sameklējis un ticis kontaktā ar augstāk esošajiem dīleriem, Curtis bija viens no lielākajiem dīleriem pilsētā, ar lielāko narkotisko vielu izvēli. Pāris nedēļu laikā viņu ievēroja viens no ietekmīgākajiem nelegālo organizāciju vadītājiem, un piedāvāja jaunietiem kļūt par organizācijas narkotiku izplatītāju. Bez liekām runām Curtis pieņēma šo piedāvājumu, ātri vien izpelnoties respektu ielās. Iepelnījis pietiekami naudu atvēra savu naktsklubu, kopā ar vienu no biznesa partneriem. Ielas kļuva karstas, sakarā ar personīgo konfliktu starp baikeriem, Curtis izdomāja, ka nu ir jādodas projām no pilsētas, jo nomirt tajā laikā varēja uz katra stūra. Sapakojis mantas, nu viņš devās uz Los Santosu, atstājis visu sev vērtīgo Atlantā.
Stāsta turpinājums ar screenshotiem.